tukšgalvis

I.

1. sar. глупец  (Грам. инф.: Окончания: \tukšgalvisца)

2. sar. пустышка  ( человек; Грам. инф.: Окончания: \tukšgalvisки; мн.: р. \tukšgalvisек, д. \tukšgalvisкам)

LKLv59

▪ Sinonīmi

lietv.

1. aita; aitasgalva; aitaspiere; āmurgalva; antiņš; aplamis; aplamnieks; biezgalvis; dumiķis; ēzelis; ēzeļgalva; glupiķis; ģeķis; idiots; Jānis no Mūjāņiem; kāpostgalva; koka pauris; mazprātiņš; muļķadesa; muļķis; negudris; nejēga; nejēgulis; nelga; nerrs; nesapraša; plānprātiņš; sēnalu pakausis; stulbenis; teļapakausis; trulprātiņš; tukšpakausis; tukšpauris; tukšprātiņš; vara piere; zābaks; zoss

T09